Svētki pagāja tik ātri, ka pilnas zeķes tā arī nesanāca nofotografēt, un arī šīs bildes nav nekādas izcilās. Bet ko lai dara. Mazā Ziemassvētku zeķes īpašniece šobrīd prasa ļoti daudz laika un spēka, un viss pārējais tiek pakārtots viņas vajadzībām. Katra diena nes kaut ko jaunu mazā cilvēka attīstībā, un no visas sirds gribas izbaudīt šo laiku, kad meitiņa ir tik maza, bet tomēr jau tik liela, salīdzinot ar laiku pirms pusgada.  Kur nu pusgada! Viņa ir liela salīdzinot kaut vai ar vakardienu. Reizēm es no rīta skatos uz savu bērnu un redzu – atkal kaut kas viņas acīs un viņas būtībā ir mainījies. Un jau pieķeru sevi pie domas, ka ātri, pārāk ātri paiet šis laiks.

Bet vispār es lepojos ar sevi, ka to zeķi pabeidzu laikā un ka abiem maniem mīļajiem vismaz daļu no dāvanām šogad varēju salikt zeķēs. Man bija svarīgi sajust, ka varu kaut pavisam nedaudz laika tomēr atlicināt arī sev un saviem hobijiem. Neilgi pirms Ziemassvētkiem pasūtīju izšūšanas komplektu arī savai zeķei, bet par to ka man izdosies zeķi izšūt līdz nākamajiem Ziemassvētkiem gan dikti šaubos.